Lidojot atpakaļ, mums arī Varšavā bija vesela diena. Diemžēl lidmašīnā es neizgulējos (atšķirībā no lidojuma turp) un nebiju iepriekš saplānojis, ko tur darīšu, taču viss izvērtās ne tik slikti.
Atlidojām mēs ap kādiem 6 rītā. Nedaudz panīkām Šopēna lidostā, kas ir slikta ar to, ka tajā gandrīz neiespējami atrast rozetes – redzēju kādas trīs uz visu lidostu, un tās pašas tālu no krēsliem. Vienā no tām iespraudu sava aifona lādētāju – pienāca apsargs, paprasīja, vai mans devaisis. Saņēmis apstiprinošu atbildi, pateica, ka viss kārtībā. Cienu – netaisīja lieku aizliegumu birokrātiju bez iemesla, bet savus pienākumus izpildīja.
Kamēr braucām autobusā, nedaudz aizrunājāmies ar vienu baltkrievu meiteni, kura dzīvo Varšavā kopā ar vīru. Viņa tā kā ne pārāk labprāt ar mums runājās (laikam man tā tikai šķita pēc bezgalīgā vjetnamiešu draudzīguma), bet pieteica, ka jāizkāpj pieturā "centrs", kas ir netālu no vecpilsētas. Netālu no šīs pieturas atrodas lielisks tirdzniecības centrs ar milzīgu ēstuvju izvēli (kas mums bija ļoti aktuāli). Zupa ēstuvē bija izcila un visiem ļoti garšoja, atšķirībā no ēdnīcas pagājušajā reizē.
V
Izskatās brīnišķīgi, priecātos un priecātos
No iekšpuses nav tik kruti, bet arī ne vainas
Koridors uz ateju ir psihodēlisks
Paēdis, es aizmetos uz vecpilsētu, iegriezties Marijas Kīrī muzejā, kā nekā man tā saucas serveris un vispār viņa bija forša tante. Ja nu kāds nejauši nezina, Marija Kīrī atklāja rādiju un poloniju, dabūja divas Nobela prēmijas: fizikā un ķīmijā (man šķiet, ka neviens cits to vairs nav spējis), un vispār ir pats pazīstamākais zinātnieces piemērs. Biogrāfija viņai ir diezgan aizraujoša, īsāk sakot.
Muzejs ir maziņš un putekļains, toties lēts
Diemžēl kartes viņi nepieņēma, un man nācās izņemt naudu bankomātā, atkal samaksājot 2,5 procentus vai cik tur.
Radiācijas mērītājs, kā es saprotu
Ziloni uzdāvināja ASV prezidents
UNESCO izlaida medaļu, pirmo ar sievietes seju
Pēc Kīrī muzeja velti laiku netērēju, aizgāju uz ērģeļmūzikas koncertu netālajā Sv. Jāņa baznīcā ar adresi ul. Swietojanska 8. Koncertu es gan gandrīz nogulēju, toties pēc tā veda lejā, pablenzt uz slavenību kapenēm, kas tur apglabātas. Es varbūt tikai vienu vārdu atpazinu, bet tik un tā interesanti uz granīta zārkiem paskatīties.
Stilīgs lukturītis
Pēc tam vēl pastaigājos pa vecpilsētas centrālajām ielām un apkārtni, kaut ko apēdu
Godīgi sakot, garā bulciņa ar sieru mani nepārsteidza, toties maksā lēti — tikai 1 latu (2$). Parasti Varšavā viss ir dārgāks — Eiropa tomēr, un milzīgas valsts galvaspilsēta (Polijā ir 40 miljoni, ja nu kāds nezināja).
Ir gājēju tilti un grafiti
Strūklakas
Vispār jau es gribēju braukt uz kaut kādu pili, bet atrast nevarēju, tāpēc, ieraudzījis norādi, aizgāju uz Šopēna muzeju. Domāju, ka būs garlaicīgi, bet nekā nebij! Muzejs izrādījās neticami tehnoloģisks un stilīgs "high-tech" stila moderna dizaina paraugs, gandrīz vai līdz kičam. Nenormāli atgādina manu dievināto spēli "Portal". Neskatoties uz to, ka muzejs maksāja vairāk nekā 5 latus (10$, žēl tik daudz), tas pilnībā atmaksājās. Visur skan fona mūzika un trokšņi, skārienjutīgie ekrāni, vizuālās projekcijas uz sienām, viss ir melns vai spīdīgs, bet reizēm gan viens, gan otrs reizē. Pērkot biļeti, tev iedod RFID kartiņu (bezvadu), kas visur jāpieliek, lai mijiedarbotos ar dažādiem objektiem (pie reizes tevi saskaitīs un pārbaudīs, kur tu esi staigājis).
Šopēns bija vēl tas hipohondriķis. Un brunču mednieks, spriežot pēc lasāmvielas uz monitoriem
Tā ir viņa mīļotā sieviete, kura vienlaikus bija arī detektīvu rakstniece
Istabā stāv noslēpumains melns kubs (atceroties Kubriku)
Turklāt aizņem visu istabu
Krēsli un instruments
Šīs ēnu projekcijas kustas, attēlojot spēlēšanu, lieliski, lai gan nav nekas jauns
Noteikti aizejiet uz pagrabu (ar to jāsāk), nevis kā es, kurš sākumā aizgāja ne tur — uz otro stāvu.
Visur videokameras, projektori, signalizācijas, vadi
Viss ir caurspīdīgs, izņemot senos ķieģeļus
Vietām interaktīvi
Pie termināļa var ierakstīt sevi video, un tevi parādīs uz sienas
Šajā vietā viss ir pārpildīts ar šizofrēnisku daudzbalsīgu čukstēšanu
Visa šī virtuve prasa pamatīgu komutāciju
Te prātā nāk Half-Life 2
Te — jebkura spēle par nākotni
Pat tualetē stilizācija — smagum smagas metāla durvis
Iekšā nav mobilā tīkla — uzreiz asociācijas ar Portal, kur tu esi eksperimentu subjekts un tev nav tiesību kontaktēties ar ārpasauli
Pat ūdens izdalīšanas automāts ir futūristisks, masoniem līdzīgs, turklāt vēl paslēpts aiz kolonnas
Lai izietu, sava atslēgkarte jāpieliek pie sensora
Pat klozetpods kā NLO!
Pat krāns neparastas konstrukcijas, ne uzreiz varēju attaisīt
Īsāk sakot, Šopēna muzejs man ļoti patika. Es, protams, esmu haiteka un spēles Portal fans, arī iztēle man ir neslikta, bet tik un tā visiem iesaku, ja nav žēl naudas. Ja ir žēl — iesaku tikai gadžetu faniem. Kaut kādas atklāsmes gaidīt nevajag, bet atmosfēra ir līmenī.
Kad jau gāju prom, iegāju pakaļ kebabam
Saku angliski — trešais no apakšas no ēdienkartes, čuvaks ar kaukāzietisku ārieni — "ok". Pēc tam piebilstu krieviski — "līdzņemšanai", viņš man arī krieviski — "sarunāts". Smieklīgi, ka par 1,80 Ls (kādi 3,5 baksi) man iedeva veselus divus milzīgus kebabus, otro es tikai nākamajā dienā no rīta Rīgā apēdu.
Starp citu, Varšavā es runāju angliski, neviens mani īpaši neuzskatīja par poli vai slāvu. Un labi vien ir, tik un tā poļu valodu gandrīz nezinu, bet krievu valodu nezina kafejnīcu un veikalu darbinieki.
Lūk, būtībā brauciena rezultāts — 86 kg. Aizlidoju ar 89.